1.decembris Latvijā tiek atzīmēts kā AIDS diena. Nav noslēpums, ka šī neizārstējamā slimība ir ļoti populāra narkomānu vidū. Narkotisms ir sava veida politika gan narkomānu vidū, gan to vidū, kas piegādā šīs vielas, jo pašiem narkomāniem un piegādātājiem tas ir izdevīgi, bet tajā pašā laikā, tas ir vienkāršs apmāns gan viņiem, gan mums pārējiem. Tas jau vairs nav noslēpums, ka visu veida narkotiskās vielas ir pieejamas jebkurā vietā. Mūsdienās tie ir klubi un daudzas citas publiskas vietas, kurās uzturas visvairāk jauniešu.
Narkomāni ir tie cilvēki, kuri nebaidās no nāves. Šīs bailes pazūd mirklī, kad narkomāns pirmo reizi savā organismā ievada attiecīgo narkotikas daudzumu. Šajā mirklī narkomāns apzinās, ka viņš savu dzīvi pakļauj uz naža.
Personīgi man ir grūti starp cilvēkiem atšķirt kurš ir narkomāns, bet kurš nav, jo ikdienā man nav nācies sastapties ar cilvēku, kurš lietotu narkotikas. Toties narkomāni cits citu pazīst, jo, manuprāt, narkotikas un narkomāni ir kā cita pasaule.
Daudzi no viņiem ir pārstājuši lietot šīs apreibinošās vielas, toties tas nespēj izmainīt viņu dzīves pilnībā. Tie, kuri ir pārstājuši lietot narkotikas saka:” Mēs vairs nebūsim tādi kā agrāk, tikai savādāki!”
Patiesībā narkomānam ir tikai četras iespējas. Pirmā- nokļūt cietumā, otrā- nokļūt slimnīcā, trešā- nokļūt kapsētā vai ceturtā- nelietot vispār.
…
