Krīzes apstākļos samazinoties ieņēmumiem, valsts sektors vēl vairāk tiks uzturēts uz privātā sektora rēķina, kā rezultātā neizbēgami palielināsies privātā sektora nodokļu slogs. Šādos apstākļos privātais sektors jeb valsts uzturētājs var pilnībā iznīkt.
Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ekonomiskās lejupslīdes apstākļos finanšu līdzekļu trūkuma dēļ ir attaisnojama pat tiesnešu darba samaksas samazināšana vienlaikus ar pārējo publiskajā sektorā strādājošo algām.1 Līdz ar to jāsaprot, ka ekonomisko problēmu priekšā visiem valsts iedzīvotājiem jābauda līdzvērtīga valsts aizsardzība.
Valsts uzdevums ir aizsargāt vājākās iedzīvotāju grupas, t.i., veiksmīgi realizēt Satversmes 109. pantu, nevis aizsargāt un speciāli priviliģēt tos, kas mainīgo ekonomisko apstākļu priekšā tomēr spēj patstāvīgi iztikt.
…
