Spriedze (stress) ir organisma vispārējās adaptācijas sindroms. Spriedzi izskaidrojis Kanādas zinātnieks Hanss Seljē 20. gadsimta piecdesmitajos gados.
Spriedze ir reakciju virkne, kas rodas kā atbilde uz kairinātāju jeb stresoru. Adaptāciju situācijas saskaņoti realizē nervu sistēma un endokrīnā sistēma (iekšējās sekrēcijas dziedzeri).
Liels prieks, panākumi, aizrautīga mīlestība cilvēku ietekmē pozitīvi, mobilizē organisma spēkus, ceļ aktivitāti. Tā ir pozitīvā spriedze jeb eustress. Negatīvās spriedzes jeb distresa cēloņi var būt aukstums vai karstums, izsalkums, pārslodze, dažādi psihiskas dabas kairinājumi. Distress nelabvēlīgi ietekmē veselību. Nervozitātei var pievienoties dažādu orgānu ( sirds, kuņģa u.c. ) saslimšanas sakarā ar neirālās regulācijas traucējumiem.
Tātad stresa gadījumā organisms mobilizējas, cenšoties pārvarēt stresora ietekmi, t.i., adaptējas. Ja šīs spējas ir nepietiekošas, var izraisīties slimības, kas var beigties pat ar nāvi. …
