-
Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu un ārvalstu investīciju raksturojums reģionālajā attīstībā
Nobeigums
Ārvalstu investīcijas ir visizdevīgākais ārvalstu kapitāla piesaistes veids no tās valsts viedokļa, kura saņem šīs investīcijas, jo šīs investīcijas ir saistītas ar ieguldījumiem uzņēmumos un tās nerada parādsaistības, tādējādi nepalielinās valsts ārējās parādsaistības. Tas var būt kāds uzņēmums, kas pieder nerezidentam un tas var būt arī kāds kopuzņēmums. Šīs ārvalstu investīcijas veido arī konkurences efektu, kas liek vietējiem uzņēmējiem ieguldīt jaunās tehnoloģijās un inovācijās, lai spētu konkurēt ar ĀTI uzņēmumiem.
Latvijā pirmās ārvalstu investīcijas ienāca 90.gadu sākumā, taču tam nebijā izaugsme. Īstu izaugsmi ĀTI piedzīvoja tieši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Šajā brīdī Latvija kļuva par pievilcīgu valsti ĀTI ieplūdei, jo tai bija relatīvi zemākas nodokļu likmes un zemas darbaspēka izmaksas, kas ir svarīgs aspekts ārvalstu investoriem. Latvija tāpat bija lielās cerībās uz straujāku tautsaimniecības uzplaukumu. Galvenie virzieni kur plūda ĀTI pēc iestāšanās Eiropas Savienībā līdz 2015.gadam bija nekustamais īpašums, tirdzniecība un finanšu starpniecība. Bet vismazākās investīcijas plūda uz apstrādes rūpniecību, kā rezultātā apstrādes rūpniecība auga lēnāk nekā tautsaimniecība kopumā. Iestājoties globālajai krīzei ĀTI ieplūde apstājās un pat dažbrīd neto darījumu apjoms bija negatīvs. Situācija sāka uzlaboties 2016.gadā un Latvijā pakāpeniski sāka ieplūst ārvalstu investori.
Vislielākās sagaidāma investīciju pieplūde gaidāma tieši apstrādes rūpniecības nozarē.
Pēc krīzes Latvija ir radījusi labvēlīgu vidi tieši investoriem, kuri ir vērsti uz apstrādes rūpniecību. Ir izveidoti dažādu nodokļu atvieglojumi investoriem, kuri ir ieinteresēti investēt apstrādes rūpniecība. Jāteic, ka Latvijā ir maz tādu uzņēmumu, kuri ir spējīgi piesaistīt ļoti lielas investīciju summas, uz kurām attiecas šie atvieglojumi. Latvijai ir labvēlīga vide investīcijā, jo Latvija atrodas labā ģeogrāfiskā novietojumā, kas ir izdevīga no transporta plūsmas viedokļa. Tāpat ir stabila valūtas kursa politika, kas nav mazsvarīga potenciālajiem investoriem.
…
Pirmās organizācijas, kuras tika izveidotas Eiropai, bija Eiropas Padome un Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācijas, kuras tika izveidotas, jo bija nepieciešamas organizācijas, kurām būtu būtiska loma reģionālās ekonomikas politikas īstenošana. Savukārt pasaules mērogā šādas organizācijas bija izveidotas pēc Otrā pasaules kara, jo bija nepieciešams atjaunot sagrauto ekonomiku un novērst jauna kara draudus. Šim mērķim tika izveidotas tādas organizācijas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un Apvienoto Nāciju Organizācija.