| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Kas ir Luvra | 3 |
| 2. | Luvras vēsture | 3 |
| 3. | Izmantotā literatūra | 5 |
| 4. | Pielikumi | 6 |
Luvras vēsture ir ļoti sena, tā aizsākas jau viduslaikos. Celtni sāka būvēt 1190. gadā kā cietoksni Filipa II Augusts no Kapetingu dinastijas valdīšanas laikā. Viņš veco Luvru cēlis kā četrstūrainas formas cietokšņa pili ar stipriem mūriem un bieziem stūru torņiem, taču ārējie mūri tika atklāti tikai 1963. gada izrakumos un atzīmēti tagadējās Luvras bruģī. Sākotnēji tā netika izmantota kā karaļu rezidence, bet aiz neieņemamajām sienām glabājās arhīvs un nauda. Tikai 14. gadsimtā Kārlis V Gudrais palielināja, izgreznoja pili un pārgāja tanī uz pats dzīvot, pārceļot tur arī savu bibliotēku, mākslas kolekcijas un dārglietas. Fransuā I valdīšanas laikā cietoksnis tika aizstāts ar renesanses stila pili, tā tika izmantota kā mākslas darbu glabātuve, kuru četru gadsimtu garumā pārveidoja un paplašināja Francijas karaļi un imperatori. Atvērta publikai tā kļuva pēc Lielās Franču Revolūcijas. Tajā laikā Luvra bija domāta kā brīvības simbols un Napoleona vieta kur viņš no karagājieniem veda mājās dažādus mākslas darbus.
Galvenā – austrumu fasāde - tika celta pēc Kloda Perō un Luija Levo projekta. Sakarā ar izbūves laikiem Luvru dala vecā un jaunā. Lepnā reprezentatīvā un tomēr franciski atturīgā Luvras arhitektūrā izpaužas nacionāli vilcieni – raksturīgas franču dižrenesanses pazīmes. …
Luvra (franču: Musée du Louvre) ir viens no pasaules visvairāk apmeklētajiem muzejiem, vēsturisks monuments, Francijas karaļu ilga rezidence un viens no Francijas simboliem. Tā ilustrē tradicionālo Franču arhitektūru no renesanses laikiem, un tā sevī uztur iespaidīgu antīkās un rietumu mākslas darbu kolekciju. Tā atrodas Parīzē, Francijā. Pašreiz muzeja katalogā ierakstīti 400 000 eksponātu. No senēģiptiešu, grieķu, un romiešu līdz seno austrumu, kā arī no viduslaiku skulptūrām līdz mūsdienu daiļamatnieku darbiem, karaļu dārgakmeņi un milzīgas mākslas darbu kolekcijas, ko tā izstāda astoņos dažādos kuratoru departamentos, 60 tūkstošos kvadrātmetru. Luvru dienā apmeklē vidēji 15 tūkstoši cilvēku. Darbadienās Luvra apmeklētājiem slēdz durvis 6 vakarā, un vēlāk pēc šī laika Luvrā norisinās slēgtie pasākumi vai speciāli pasūtītas ekskursijas. Pirms muzeja apmeklējuma noteikti jāiepazīstas ar Luvras pils vēsturi un tās arhitektūru. Ne velti Luvras pils ir nodēvēta par visskaistāko celtni Parīzē. Luvras muzeju nedrīkst uzskatīt kā tikai daudzu mākslas darbu atradnes vietu jeb šķūni, tā ir mākslas iemiesojuma milzīga kolekcija. Muzejā vērojama nenovērtējamās bagātības izturība, gleznu piepildījums, nekādā ziņā nav vērojama viendabība. Vērojami mākslas darbi no 14. – 19. gs., kas nākuši no dažādām Eiropas valstīm kā dāvinājumi franču karaļu rezidencei.
