| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Graudu augšana un attīstība | 3 |
| Dīgšanas fāze (00.- 19. etaps) | 3 | |
| Cerošanās fāze. (20. – 29.etaps) | 4 | |
| Stiebrošanas fāze (30. – 49. etaps) | 5 | |
| Plaukšanas fāze. (50. – 59. etaps) | 7 | |
| Ziedēšanas fāze (60. – 69. etaps) | 7 | |
| Piengatavības fāze (70. – 79. etaps) | 7 | |
| Dzeltengatavības jeb vaskgatavības fāze (80. – 89. etaps) | 8 | |
| Nogatavošanās fāzes (90. – 99. etaps) | 8 | |
| Nozīmīgākie labību attīstības etapi attēlos | 9 | |
| 2. | Graudu ražas un kvalitātes sakarības | 10 |
| Kvalitātes rādītāji | 10 | |
| Graudu mitrums | 11 | |
| Graudu tilpummasa | 12 | |
| Olbaltuvielas | 12 | |
| Sedimentācijas vērtība (SV) jeb Zeleny indekss | 12 | |
| Lipeklis | 13 | |
| Graudu kvalitātes uzlabošana | 14 | |
| Secinājumi | 16 | |
| Izmantotā literatūra | 17 |
Graudaugi ir dažādi kultūraugi - rudzi, kvieši, kukurūza, griķi, prosa, rīsi. No graudiem gatavo dažādus putraimus, miltus, no tiem savukārt - maizi, makaronus un citus izstrādājumus. Graudaugi satur dažādus vitamīnus (vairāk B grupas), šķiedrvielas un minerālvielas.
Graudaugu vispārīgs raksturojums.
Labības ir graudzāļu dzimtas kultūraugi, kurus izmanto graudu ieguvei. Visas labības iedala divās grupās:
1.grupas labības – rudzi, kvieši, mieži, auzas, tritikāle;
2.grupas labības - rīss, kukurūza, prosa, sorgo.
Mērenā klimata joslā audzē galvenokārt pirmās grupas jeb īstās labības. Tās var būt kā ziemāji, tā arī vasarāji. Latvijā atbilstoši klimatiskajiem apstākļiem pamatā audzē ziemas rudzus, ziemas un vasaras kviešus un tritikāli, vasaras auzas un nelielās platībās arī ziemas miežus. Otrās grupas labībām ir tikai vasarāju formas, tās audzē pārsvarā siltāka klimata joslās. …
graudaugu raksturojums...
