Pārnese analītiskajā terapijā
Jungs izdalīja: personīgo pārnesi un arhetipisko pārnesi.
Arhetipiskā pārnese – Patības daļa, kas vēl nav integrēta, tā ienes analīzē virzību uz priekšu nākotnē. Arhetipiskā pārnese prasa nevis interpretācijas, bet gan tās atzīšanu. Daudzi analītiķi šo materiālu amplificē, vēršoties pie mītiem un pasakām (Wiener, 2011).
Junga modelis – «krusteniskā pārnese» - ilustrē potenciāli sarežģītās apzinātās un neapzinātās attiecības kā klienta un analītiķa iekšējā pasaulē, tā arī starp viņiem (Wiener, 2011).
Mūsdienu analītiķi ir vienisprātis, ka pārnese notiek un ka tas ir dabisks arhetipisks process ar noteiktu mērķi – klients projicē vēl nezināmos savas psihes aspektus uz analītiķi, lai tādējādi uzzinātu ko vairāk par sevi.
Analītiskās terapijas gaitā var veidoties dažādi, pat pretrunīgi pārneses veidi, piemēram, erotiska, psihotiska, negatīva vai idealizējoša pārnese, turklāt katrs no šiem veidiem spēj aktualizēt analītiķa atšķirīgu pretpārnesi.
…
