“Visskaistākais ir brīdis, kad mēs esam saskaņā. Ir kaut kas vēl augstāks par skaistu draudzību. Ir kaut kas vēl svarīgāks par pieķeršanos. Ne vienmēr tu vari paļauties uz klinti. Akmens var nobrukt. Bet vienmēr tu vari paļauties uz mīlestību.”
Kā esejas galveno tematu esmu izvēlējusies „Jūtas un jūtu veidi”. Šī tēma man šķiet tuva, jo jēdziens „jūtas”( latīņu passiones) vienmēr ir bijis kaut kas silts, kaislīgs, kaut kas tāds, bez kā neviens cilvēks nespētu dzīvot, gluži kā tad, ja pasaulē nebūtu gaisa, jo nebūtu ko elpot. Ne velti kā ievadvārdus ieliku domugraudu, kas man liek domāt par jūtu svarīgumu cilvēka dzīvē, par pašām augstākajām un neaizstājamākajām jūtām – mīlestību. Turpmāk es aprakstīšu, kāpēc es tā domāju un kas vispār ir jūtas un to iedalījums un īpatnības.
Pasaulē tā ir iekārtots, ka mēs, cilvēki, dzīvojam priekšmetu un parādību pasaulē, kuru sabiedrība kopumā attīstības gaitā uzkrāj un papildina.…
