Šajā posmā Džons Nešs tiek ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur viņš izrāda destruktīvas pazīmes, iespējams, murgu ietekmē un sagriež sev rokas. Tieši slimnīcā tiek piedzīvots būtisks filmas elements, kurā Džons Nešs pirmoreiz apzinās, ka, iespējams, viņa redzētā realitāte nav patiesa un ka viņa iepriekš redzētie tēli ir tikai un vienīgi halucinācijas. Pēc hospitalizācijas Džons Nešs atgriežas mājās, kur viņu aprūpē sieva. Šķiet, ka medikamenti palīdz adaptēties dzīvē, taču viņš ātri vien saprot, ka zāles traucē skaidri domāt, strādāt, tāpat zāles nomāc viņa libido, kas, kā atradu internetā, ir šizofrēnijas medikamentu blakne, un saskatīt unikālo sev apkārt, kas ir raksturīga šizofrēnijai kā domāšanas īpatnības, tāpēc viņš uz savu galvu pārtrauc zāļu lietošanu, ļaujot šizofrēnijai pārņemt virsroku pār viņu, līdz mirklim, kad pēc kārtējās epizodes viņš atkal sāk saprast, ka redzētais bija ilūzija, un šajā mirklī viņš apjauš to, ka viņam visu mūžu būs jāsaskaras ar šizofrēnijas klātbūtni savā dzīvē, ko viņš vēlāk relatīvi veiksmīgi spēj īstenot, soli pa solim pielietojot adaptācijas metodes un cenšoties izprast sevi un savu slimību.…
