Vidus kā līdzsvars starp divām galējībām, starp par daudz un par maz. Ikvienā kādā lietā zinošs cilvēks izvairās kā no pārmērības, tā arī no nepietiekamības, un mēģina atrast vidu kā pareizo samēru un ko tiekties, turklāt vidu ne pašā lietā, bet vidu attiecībā pret pašu cilvēku. Pārmērība ir kļūda, nepietiekamība nosodāma, bet mērenība kā vidus ir pareiza un cildināma.
„Krietnība parādās tik vienā veidā, nekrietnība – daudzajos.”
Ne jau visās darbībās un jūtu izpausmēs ir vidus. Nevar saskatīt vidu netaisnībā vai gļēvulībā, tāpat kā saprātībai un vīrišķībai nav pārmērības.
…
