Runājot par dienas kārtības jautājumiem un tieši par to vai dienas kārtība ir mērķtiecīgas rīcības vai apstākļu sakritības rezultāts, vispirms, uzmanību ir jāpievērš tām, kāda ir dienas kārtības veidošana. Tātad dienas kārtības veidošana ir process, kad problēmas un alternatīvie risinājumi pievērš vai otrādi samazina sabiedrības un elites uzmanību. Ja dienas kārtības veidošana ir process, tad kas kopumā ir dienas kārtība? Dienas kārtība ir aktuālu problēmu, cēloņu saprašana, simbolu, risinājumu un arī citu sabiedrisko problēmu elementi, kas pievērš pastiprināto sabiedrības un elites uzmanību. Vienkāršāk sakot dienas kārtība ietver sevī aktuālus politiskus jautājumus, kas skar visu sabiedrību.1 Dienas kārtība ir satopama jebkuros institucionālos līmeņos, jo katrai institūcijai ir savi aktuāli politiskie jautājumi, kas skar tieši noteiktas institūcijas darbību vai kompetencē esošo jautājumu.2 No tā var izsecināt to ka katrai institūcijai ir sava dienas kārtība jeb savi aktuāli politiskie jautājumi, kurus ir jāatrisina.
Runājot par dienas kārtības jēdzienu, vajadzētu pievērsties tam, ka šis ir ļoti plašs jēdziens un dienas kārtībai var būt arī ietekme no ārpuses. Ļoti lielu lomu dienas kārtības veidošanā spēle politiskā vara. Noteikta cilvēku grupa var ietekmēt dienas kārtību veidošanu.…
