Viena no lielākajām sociāli – medicīniski tiesiskajām problēmgrupām ir bērni ar uzmanības deficīta sindromu (UDS). Saskaņā ar starptautiskiem pētījumiem šī sindroma izplatība aptver no 2 – 9 % iedzīvotāju. Latvijā nav pētīts ne bērnu skaits ar UDS, nedz izstrādāta kāda koncepcija viņu apzināšanai, ārstēšanai, rehabilitēšanai un izglītošanai. Šīs problēmas nerisināšana draud ar diviem aspektiem:
1.Rupji cilvēktiesību pārkāpumi, nepalīdzot šiem bērniem adekvāti attīstīties - iegūt izglītību, apgūt profesiju, integrēties sabiedrībā
2.Bērnu ar UDS problēmas nerisināšana uzkraus sabiedrībai milzīgu sociāli ekonomisku nastu.…
