Bioloģiskais piesārņojums

ANO ziņo, ka tuvāko 30 gadu laikā tiks iznīcināti 70% no dzīvās dabas. Galvenie iemesli tam būs: pārapdzīvotība, mežu iznīcināšana, piesārņojums, globālā sasilšana, invazīvo sugu izplatība.
Pēdējos gados okupējošo sugu skaits un mērogs ir dramatiski pieaudzis. Tieši šīs sugas ir galvenais citu sugu izmiršanas iemesls. Protams, ne jau visas šīs sugas, kas ir nejauši ieviesušās, ir kaitīgas, tomēr vairākums no tām tādas ir. Šie kaitēkļi rada milzīgus ekonomiskos zaudējumus, tie ir arī lieli draudi pasaules bioloģiskajai daudzveidībai. Ir apbrīnojami, cik spēcīga ir šo ienācējsugu spēja cīnīties ar vietējām sugām. Tie ļoti viegli pielāgojas un viņiem ir ļoti augsta reproduktivitāte. Dažas no šīm sugām ir plēsēji, pret kuriem vietējām sugām nav praktiski nekādas aizsardzības.
Bioloģiskā piesārņojuma definīcija skan šādi – tā ir ekoloģiskā balansa izjaukšana, apzināti vai nejauši ieviešot apkārtējā vidē svešu organismu - augu vai dzīvnieku sugu.
Tātad šis piesārņojums ir dzīvo organismu nejauša vai tīša pārvietošanās no vides, kur tie attīstās uz vidi, kur dabīgo ienaidnieku trūkums ļauj to populācijai „zibenīgi” savairoties. Šie organismi, kurus dēvē par adventīvām augu un dzīvnieku sugām, apdraud gan labību, gan mežus un, kā uzskata daži zinātneiki, varbūt pat mūsu pašu eksistenci. Bioloģiskais piesārņojums, tāpat kā, piemēram, ķīmiskais, ir radies cilvēka darbības rezultātā, taču atšķirībā no ķīmiskā piesārņojuma ir praktiski neiespējami to samazināt vai novērst ar likumdošanas palīdzību. Kad bioloģiskie kaitēkļi ir ieviesušies, ja netiek pieņemti tieši, spēcīgi un, bieži vien, dārgi lēmumi, tad tie pielāgojas, savairojas un izplatās apkārtējā vidē, jo pastāv draudi, ka visa pasaule varētu pārvērsties par vienu lielu agresīvāko sugu monokultūru.…