| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| Mišels de Monteņs | 4 | |
| Mišels de Monteņs. Esejas | 7 | |
| “Eseju” analīze | 7 | |
| M.Monteņs par “Esejām” | 14 | |
| NOBEIGUMS | 16 |
Filosofija ir liecība par mūsu vēstures pirmsākumiem. Senā filosofija ir sākums mūsu laikmetam, kas tiek dēvēts par atomlaikmetu.
Filosofija ir ceļš no nezināšanas uz apskaidrību, un šim ceļam nepienāks gals, kamēr vien pastāvēs cilvēce un kultūra.
Filosofijas nemitīgās izmaiņas un atteikšanās no saprastā, lai iegūtu jaunu, citu izpratni, padara to par ļoti īpatnēju disciplīnu.
Šaubas ir filosofēšanas priekšnoteikums. Kad liekas, ka viss ir skaidrs, par būtību parasti nevaicā. Filosofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm. Uzdot jautājumu nozīmē lauzties ārā no nezināšanas un sākt saprast, par ko tiek jautāts. Filosofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē.…
STUDIJU DARBS FILOSOFIJĀ Filosofija ir liecība par mūsu vēstures pirmsākumiem. Senā filosofija ir sākums mūsu laikmetam, kas tiek dēvēts par atomlaikmetu. Filosofija ir ceļš no nezināšanas uz apskaidrību, un šim ceļam nepienāks gals, kamēr vien pastāvēs cilvēce un kultūra. Filosofijas nemitīgās izmaiņas un atteikšanās no saprastā, lai iegūtu jaunu, citu izpratni, padara to par ļoti īpatnēju disciplīnu. Šaubas ir filosofēšanas priekšnoteikums. Kad liekas, ka viss ir skaidrs, par būtību parasti nevaicā. Filosofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm. Uzdot jautājumu nozīmē lauzties ārā no nezināšanas un sākt saprast, par ko tiek jautāts. Filosofija ir veids, kā iekļauties mūžīgajā tagadnē. Platons, Aristotelis un citi sengrieķu domātāji mācīja, ka filosofija un filosofēšana balstās uz ļoti svarīgu cilvēka īpašību - spēju brīnīties. Brīnoties mēs it kā aizejam nost, atturamies spriest; atkāpjamies esošā priekšā. Mēs neuzspiežam savu domu, bet skatāmies un klausāmies. Tas, ka senie grieķi prata brīnīties par visu pastāvošo pasauli, radīja filozofisko domu.
