No Baltijas jūras piekrastes un vēl tālākām zemēm ieceļojušie tirgoņi un amatnieki šeit apguva daudznacionālās pilsētas sociālajam spektram piemērotu izdzīvošanas izveicību. Šādas mākas liecinieks ir tā dēvētais Reiterna nams ar savu raibo vēsturi. Kad īsti 1635.gadā Lībekā dzimušais Johans Reiterns ieceļojis Rīgā, precīzi nav zināms, taču 1666. gads viņam bijis sevišķi nozīmīgs Tas atnesa vīriešu kārtas mantinieku – dēlu Johannu un Rīgas birģera tiesības, vēlāk Lielās Ģildes dokmanis, tad vecākais, vēlāk zviedru valdība viņam piešķir tik ļoti kāroto nobilitāti. Laikā no 1683. līdz 1685. gadam Johanna Reiterna rūpes aizņem nama būve, kurai viņš var pieaicināt un izmaksāt Rīgas būvmeistaru un arhitektu Rūpertu Binderušu ar dieviem dārgiem tēlniekiem – A. Šmīseli un J. G. Heroldu. Kā pateicību viņi saņēma zeltītu kannu ar iegravētu Johanna Reiterna vārdu.
Rīgas izbūvē 17. gs. beigas ir bagāts laiks, kad daudzi Hanzas gotikas nami šaurajos grunts gabalos mēģina kļūt svarīgāki, greznāki un bodes ieejas izdaiļo ar akmenī kaltiem
portāliem, bet noliktavu stāvu smailās jumtgales apaudzē ar vakantu spirālēm un volūtām.
Rīgā ienāca Lutera mācības nesēji, tad atkal katoļu sludinātāji un vēlreiz protestantiskās mācības adepti, šoreiz no Zviedrijas, un darboties alkstošajam tirgonim atnesa tikai nevēlamas bažas par rītdienu. Gan viņš, gan citi namīpašnieki nocietinājās savos namos, bet nami ar dēmonu galvām dzegu stūros un atņirgtiem viepļiem virs ieejas sargāja saimnieku un viņu mantu.
…