,Labvēlība ir cēla cilvēka pazīme, tā atšķir no masas, tā paceļ augsti pāri sīkdienu dūksnājam.” ( Zenta Mauriņa, Sirds mozaīka, 38. lpp. )
Es pilnībā piekrītu rakstnieces izteiktajai atziņai. Mēs visi dzīvojam savu ikdienas dzīvi un ja kāds ir spējīgs domāt par cita iepriecienāšanu, tas jau ir sajūsmas vērts.
Mūsdienās pasaulē pastāv dīvaina parādība – mēs nesakām ,,šajā cilvēkā arī ir kaut kas slikts”, daudz vairāk nākas dzirdēt ,,vai šajā cilvēkā vēl ir kaut kas labs?’’. Tas nozīmē, ka mēs visi lielākā vai mazākā mērā dzīves piespiesti kļūstam aizvien sliktāki, lai kā mums gribētos to noliegt. …
