Jaunā pakāpē izglītības līmeni pacēla universitātes, kuras pēc Aristoteļa tekstu pilna izdevuma argumentāciju ar atsaukšanos uz baznīcas tēviem nomainīja argumentācija, kas balstījās uz loģiskiem pierādījumiem. Tā deva iespēju sintezēt iepriekšējās zināšanas, un radās visaptverošas “summas”, kas atspoguļoja domātāju tieksmi pēc vispārīgā. Izzuda dialoga formas, jo viņu funkcija bija “izšķirt” jautājumus. Universitāte bija viena no viduslaiku svarīgākajām institūcijām, kas nodrošināja īpašā eiropeiskā intelektuālisma, zinātnes attīstību, kas savukārt radīja bāzi industriālajai civilizācijai.
Universitātes bija jauni veidojumi ,kam impulsu deva vienīgi zinātniskās intereses, vēlēšanās gūt zināšanas un izzināt. Brīvi varēja uzdot jautājumus, kas saista attiecības uz pasauli, baznīcu, kristietību. Te izvērsās cilvēka radoša spontāna aktivitāte. Laikmets pauda tieksmi pēc zināšanām, liels bija garīgais nemiers. Birģeļi cēla jaunas pilsētas, bruņinieki cīnijās, bet garīgām tieksmēm apveltīti jauni cilvēki devās uz universitātēm, kur darbojās lieliski mācību spēki. …
