-
Valūtas konvertējamība, ieviešana un būtība
Secinājumi
1. Valūta ir maiņas vienība, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Tā ir naudas paveids, maiņas līdzeklis.
2. Valūtas konvertējamība ir iespēja apmainīt vienu valūtu pret otru.
3. Pēc konvertējamības pakāpes valūtu var sadalīt - brīvi konvertējama, daļēji konvertējama, nekonvertējama un klīringa valūta.
4. Brīvi konvertējama valūta ir valūta, kuru var brīvi un neierobežoti mainīt pret citu valstu valūtām.
5. Daļēji konvertējama valūta - valūta, kuru var apmainīt uz ierobežotu ārzemju valūtas apjomu un tā netiek pielietota visos starptautiskajos maksājumos ierobežojumi ir saistīti ar valsts ekonomikas stāvokļa nestabilitāti maksājuma bilances problēmām.
6. Nekonvertējama valūta – valūta, kuru nevar apmainīt pret citu valstu valūtām, to drīkst izmantot tikai savas valsts ietvaros kā nacionālo naudas vienību.
7. Klīringa valūta - starptautisku norēķinu valūtas vienības, kuras eksistē tikai ideāla formā bankas grāmatvedības ierakstos (SDR vai ECU).
8. Valūtas kursa shēma ir tas kā valsts nosaka savas valūtas vērtību pret citām ārvalstu valūtām valūtu tirgū.
9. Peldošs valūtas kurss ir tāda valūtas kursa shēma, kurā valūtas vērtībai ir ļauts mainīties līdz ar valūtas tirgu.
10. Fiksēts valūtas kurss - valūtas vērtība tiek pielīdzināta citai valūtai vai arī valūtas grozam vai arī kādam vērtības mēram kā zelts.
11. Latvijas Banka ir vislielākais tirgus dalībnieks,jo ir vienīgā iestāde Latvijā, kas piedāvā pirkt un pārdot jebkuru valūtas daudzumu jebkurā laikā.
12. Lats ir konvertējams pasaules tirgū un to varētu pirkt un pārdot jebkurā valūtas maiņas punktā visā pasaulē.
13. 2002. gada 1. janvārī notika vislielākā skaidras naudas maiņa pasaules vēsturē.
Eiro bija sasniedzis vairāk nekā 300 miljonus pilsoņu 12 valstīs.
14. Latvijai eiro ieviešana nozīmētu zemākas procentu likmes aizņemšanās gadījumā, valūtas risku mazināšanas, makroekonomisko stabilitāti nostiprināšanas.
…
Katrai valstij ir sava nauda. Tā kalpo par maiņas vai maksājuma līdzekli, par rēķina mērvienību, vērtības saglabāšanas līdzekli, kā arī tiek izmantota atlikto maksājumu darījumos, turklāt tiek izmantota kā nacionāla valūta ne tikai iekšējā, bet arī ārējā tirgū. Savā valstī cilvēki izmanto nacionālo valūtu, bet operācijām aiz robežas tiem ir nepieciešama ārvalstu valūta. Šiem mērķiem eksistē speciāli tirgi, kurus sauc par valūtas tirgiem. Valūtas tirgus – tā ir attiecību sistēma, kas ir saistīta ar valūtas pirkšanu-pārdošanu un citām, ar valūtu saistītām operācijām. Tas ir viennozīmīgi vislielākais pasaules tirgus, ja mēra naudas daudzums, kas tiek tur apmainīts, jo tas sevī ietver tirdzniecību starp vislielākajām pasaules bankām, centrālajām bankā, valūtas spekulantiem, starptautiskajiem uzņēmumiem, valdībām kā arī citiem finansu tirgiem un institūcijām