-
Filosofiskā atropoloģija
3. Filozofijas loma cilvēces aktuālo problēmu risināšanā.
Izpratne par cilvēku, tā sūtību un nozīmi uz zemes nekad nav bijusi viennozīmīga. Katrs laikmets cilvēku kā būtni ir interpretējis dažādi. Cilvēks ir bijis gan visu radību kronis, gan visniecīgākā, zemiskākā un beztiesiskākā būtne. Arī dažādās teritorijās vienā laikmetā cilvēks nav uztverts vienādi. Jautājums, kas ir cilvēks, ir viens no centrālajiem jautājumiem filosofijā. Filosofijas mērķis ir izprast cilvēka vietu pasaulē, kas veidojas saistībā ar cilvēcisko dzīvesveidu, attieksmi, spēju domāt, gribēt, vērtēt, rādīt un saprast simbolus. Filosofija pēta cilvēku un vinu radīto vērtību, nozīmju jēgu kontektā un analizē spēju domāt, saprast, izskaidrot, analizēt, sintezēt, prakstiski darboties, būt rīvam un radošam, tādējādi filosofija ir kā ceļvedis dzīvē. Cilvēka dzīvi mūdienās nosaka ne tikai tik daudz viņa kā bioloģiskas sugas pagātne, cik kultūra, domāšanas ievirze un attieksme pret cilvēkiem. Kultūra ir fenomens, kurā izpaužas cilvēka būtība un parādās atšķirība no visas pārējās dzīvās un nedzīvās dabas. Filosofija aicina izprast pašam sevi. Tas ir grūti izdarāms, jo cilvēks būtībā ir noslēpums, kuru izpratnei filosofija ir veltījusi gadu tūkstošus un daīs to arī turpmāk.
Viens no aktuālākajiem jautājumiem filosofijā or jautājums par esamību. Tā traktējums būtiski atšķiras dažādos laikmetos. Pirmais filosofs, kas pievērsās esamības traktējumam ir Parmenīds. Viņa uzskatos vērojamas dažādas esamības izpratnes – esamība kā …
Atbildes uz jautājumiem: 1. Filozofiskā antropoloģija: priekšmets, saturs, metodes un funkcijas. 2.Paskaidrojiet, kā dabaszinātnes veicināja metafiziskās metodes nostiprināšanos filozofijā? 3. Filozofijas loma cilvēces aktuālo problēmu risināšanā. 4. "Ja tomēr filozofija vispār un principā nav zinātne, tad priekš kam tā ir, uz ko tā var vēl pretendēt universitātes zinātņu lokā? Vai filozofija tad neizradās vienkārši par kāda pasaules uzskata sludināšanu? Bet pasaules uzskats? Kas tas ir, ja ne atsevišķa domātāja personiska pārliecība, kas sakārtota sistēmā un uz kādu laiku saliedē piekritēju grupiņu, kuri drīz paši uzbūvēs savas sistēmas. Vai tad situācija ar filozofiju nav kā kādā lielā gatatirgū?
