Nevēlēdamās, lai meitai būtu tikpat smags liktenis kā viņai, Vešeriene liek meitai solīties ka, tā nepīsies ar staļļa puisi Edgaru, teikdama: „Tikai apsolies ar viņu vairs netīties.” Māte, pēc savas negatīvās pieredzes spriezdama, cenšas brīdināt meitu: „Bet, kas viņš ir, tas viņš paliek, runā šā vai tā vai nerunā nemaz!”
R.Blaumanis Vešerieni neraksturo tieši, tās tēls drīzāk atklājas rīcībā. …
