ASV un citu attīstīto valstu relatīvās labklājības posms 20. gadsimta 20. gadu otrajā pusē beidzās ar katastrofu. Pirmā ekonomiskās panikas lēkme sākās 1929.gada 24.oktobrī un atkārtojās jau 29.oktobrī Ņujorkas biržas „melnajā otrdienā”, kad sākās pasaules ekonomiskā krīze. Akciju kursi strauji kritās lejup, un šis kritiens turpinājās līdz 1933. gadam. Šajā laikā kopējā akciju vērtība samazinājās 4,5 reizes. Krīze izplatījās pa visu pasauli un ietekmēja gan lielākās attīstītākās, gan koloniālās valstis. Daudzās valstīs bezdarbs sasniedza 25% no visiem darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Rezultātā strauji palielinājās sociālā nestabilitāte.
Biržu panika tikai ārēji atspoguļoja ekonomiskās krīzes iestašanās, bet tā pati par sevi bija atražošanas procesa sabrukuma rezultāts, kas izsauca realizācijas problēmas saasināšanās un masu preču pārprodukciju. Pateicoties realizācijas problēmām un neiespējamībai saņemt kredītus, visā valsts teritorija notika kompāniju un uzņēmēju bankrotēšana. Saskaņā ar oficiālo statistiku, Lielās Depresijas laikā bankrotēja vairāk, nekā 110 000 tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu, 19 lielo dzelzceļu kompāniju, kā arī vairāk nekā 5760 banku un līdz ar to arī vairāki miljoni ieguldītāju.
Ražošanas kritums ASV bija daudz lielāks un straujāks, nekā citās valstīs. Tā kopējais ražošanas līmenis 1933. gadā, salīdzinot ar 1929. gadu samazinājās par 46%. Valsts ražošanas līmenis sasniedz 1911. gada līmeņa, tas nozīme – atgriežas 20 gadu atpakaļ.
…
