Plānojot attīstību ilglaicīgam periodam, grūtības rada tas, ka nav vienkārša veida, kā paredzēt cilveku, sabierības un dabas sistēmu mijiedaribas rezultātu, jo nav iespējams paredzet cilvēka uzvedību un cilvēks savukārt ir analizējamas sistēmas komponents. Tādēļ ilgspējīgas attīstības veicināšanas politiku nevar balstīt uz konkrētu modeli. Tai jabūt elastīgai divos virzienos – telpā un laikā, līdz ar to precīzu prognožu sagatavošanu nav iespējama. Šo atziņu būtību ilustrē daudzveidīgās pieejas ilgspējīgās attīstības īstenošani dažādās pasaules valstīs un pilsētās. (Kļaviņš et al.,2008) Juridiski pasākumi, nodevas piesārņotājiem, nodokļu atvieglojumi – šie visi un citi elementi ir palīdzējuši mums nonākt uz pareizā – ilgspējīgas attīstības ceļa. Ja mēs visi nesniegsim savu ieguldījumu mūsu paudzē izvirzīto mērķu īstenošanai, tad nakošas paaudzes mantos daudz nabadzīgāku pasauli. Mūsu bērni tad nevarēs baudīt to, ko mēs šodien uzstveram ka pašsaprotamu. Tāpēc ir jācenšas sargāt mūsu skaisto planētu, lai ne tikai mēs varētu labi dzīvot, bet arī mūsu bērni dzīvotu tikpat labi kā mēs.…
