Latvieši Krievijas sastāvā bija nonākuši bezcerīgos apstākļos. Šis laiks iespiedies tautas apziņā kā visdziļākais pazemojuma laiks. Kāds baznīckungs izteicies , ka “igauņi un latvieši nav personas, bet gan lietas (..)”, un, manuprāt, šī replika arī dod pietiekamu priekšstatu par latviešu nožēlojamo stāvokli Cariskās Krievijas sastāvā. Pirmā nacionālā atmoda, manuprāt, ir viena no svarīgākajiem latviešu vēstures posmiem, jo tās nozīme nav pārvērtējama. Par to arī šī eseja.
Vissmagāk latviešus skāra pārkrievošana skolās. Gaidīto reformu vietā pieauga spaidi, kas latviešos izraisīja dziļu vilšanos. Latviešu grāmatas un laikrakstus pakļāva stingrai cenzūrai, ierobežoja biedrošanās brīvības. Tautiskajā kustībā līdz pat 19.gs vidum bija vērojama krīze.
Dzimtbūšanas atcelšana Krievijā 1861. gadā labvēlīgi iespaidoja arī Latvijas ekonomisko un kultūras attīstību. Izglītības nozīme vēl vairāk pieauga (latvieši bija Krievijas vienkāršās tautas vidū bija viena no izglītotākajām tautām Krievijas impērijā).…
