Iezīmes: sonoriku mēdz saukt arī par “krāsaino skaņu slāņu mūziku”. Sonoriska skaņdarba pamatelementi ir nevis atsevišķi mūzikas toņi, bet sapludināti daudzskanīgi klasteri, kuros nav iespējams izšķirt atsevišķas skaņas. Sonoristikā izšķir divus variantus – sonorais impresionisms un sonorais ekspresionisms. Sonorajam impresionismam raksturīgas smalkas skanējuma stipruma un blīvuma gradācijas, kā arī nenoteikts ritms. Sonorais ekspresionisms ir skarbāks un emocionālāks, tur spēcīgāk izpaužas tiešā fizioloģiskā iedarbība, kādu klausītājā rada tembrālie un dinamiskie slāņi.
Sonoriku nosaka pastāvošās muzikālās domāšanas normas, bet jo īpaši harmoniskās valodas īpatnības.
…
