Mārtiņš Veide raksta, ka jebkura reklāma, neatkarīgi no tās autora un no tā, kas tajā tiek reklamēts un ar kādu komunikācija līdzekli tā tiek nodota adresātam, var novērot kādu psiholoģisku detaļu. Reklāma par savu piedāvājumu vienmēr saka labu, nekad sliktu. Proti, reklāma ir nevis vienkārši informācija, bet gan vērtējoša informācija.1
Reklāma var sniegt vērtējumu par preci, pakalpojumu, uzņēmumu, organizāciju, cilvēku, ideju utt. Reklāmas realizēšanas tehnoloģijas, kreatīvās idejas un ietekmēšanas metodes var būt ļoti dažādas, un laika gaitā tās var mainīties. M.Veide apgalvo, ka reklamētājs sava mērķa sasniegšanā var izmantot dažādus līdzekļus:
šokējošus tēlus un tekstus,
interesantus šriftus,
ģeometriskas formas,
nestandarta krāsu salikumus,
tehniskas konstrukcijas,
optiskās ilūzijas efektus,
neapzināti uztveramus kairinātājus
un daudz ko citu.
Tomēr neskatoties uz izmantotajiem līdzekļiem, nemainās reklāmas psiholoģiskā būtība – tā ir atklāts vai slēpts pozitīvs vērtējums. Līdz ar to var teikt, ka reklāma ir pozitīvi vērtējumi par jebko.…
