Bezdarbs – tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus. Šāda indivīda rīcība var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu.
Bezdarbs – ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbaspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba.
Bezdarba līmenis – nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto un bezdarbnieku statusu ieguvušo īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
Bezdarba līmenis - ir bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā.
Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā, noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi. Statistikai ir ne mazums problēmu, ko uzskatīt par bezdarbnieku un uz kādu iedzīvotāju daļu to attiecināt. Tomēr bezdarba apmēru kā saimnieciskās aktivitātes indikatoru nevajadzētu pārspīlēt. Strauja tehniskā progresa apstākļos, it sevišķi tehnoloģiskās revolūcijas iespaidā strādātāju kopējā skaita samazināšanās vēl nenozīmē, ka obligāti samazinās iekšzemes kopprodukts. Lielāku pievienoto vērtību spēj rādīt augstākas kvalifikācijas darbaspēks, citi ražošanas resursi. Pretrunīga ir importa loma. No vienas puses, importa preces vairo izvēles brīvību , brīžiem sekmē resursu ekonomiju plašākā reģionā. Piemēram, ES ietvaros, bet, no otras puses, veicina bezdarba pieaugumu, samazina iekšzemes kopproduktu valstī importētājā un veicina darbavietu radīšanu citā valstī. …
