Bronzas laikmets
Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.-6. gs. p.m.ē., kurā cilvēki iemācījās veidot vara un alvas sakausējumu - bronzu. Bronzas laikmets ir viens no trim lielajiem aizvēstures periodiem, kas lielākajā daļā pasaules sekoja tūlīt pēc neolīta. No bronzas pamatā gatavoja darbarīkus un ieročus, lai gan ir atrasti arī rituālie priekšmeti.
Bronzas laikmeta kaula rīki: šķēpu gali, miniatūra harpūna, bultas gals un īleni. Iegūti arheoloģiskajos izrakumos Doles Ķivutkalna apmetnē. 600.–500. g. pr. Kr.
Bronzas kausēšana
Dzelzs laikmets
Arheoloģijā par dzelzs laikmetu sauc cilvēces attīstības stadiju, kad cilvēki iemācījās apstrādāt dzelzi un izgatavot no tās ieročus un darbarīkus. Šī jaunā materiāla ieviešana bieži vien sakrita ar citām izmaiņām aizvēsturiskajās sabiedrībās, piemēram, jaunu lauksaimniecības tehniku, reliģisko uzskatu un mākslas stilu rašanos.
Dzelzs laikmets Eiropā aizsākās ap 700. g. p.m.ē.
…
