-
Literatūra - manu vērtību pasaules veidotāja
Taču ir cilvēki, kas nolaiž rokas, jo ir zaudējuši pēdējo cerību un savas literatūras vērtības. Esmu viens no tiem. Man varbūt ir vērtību pasaule bet tā jau sen ir pilna ar bezrūpību, kas notrulina maņas un degradē vērtību sistēmu. Es neredzu savas vērtības pasaulē bet gan citu. Kāpēc neviens nestāsta par to? Kāpēc neviens nestāsta par to, ja nav vērtību bet gan pieprasa viņiem svarīgas vērtības no cita ? Kāpēc es jūtos tik pilna bet tajā pašā laikā tik tukša savā vērtību pasaulē, kurā nav nevienas vērtības kas ir manas? Patiesībā, es nelasu grāmatas, agrāk lasīju, kad redzēju jēgu vērtībās un to pieprasītajā pasaulē, tagad vērtību pasaule ir vienkārši atzinības poga. Vienalga kādu literatūru vērtības es lasīšu vai skaļi izteikšu manas vērtības citi tāpat noteiks pēc savām vērtībām. Un zin ko? Man ar to arī pietiek. …
Vērtībām ir milzīga loma cilvēka dzīvē, jo, tās tur cilvēku sabiedrības uzskatu pamatā. Lielākā daļa literatūras vērtību nāk no ģimenes, citas no vecā skolas sola. Protams, vērtības var nobružāties, tikt pārveidotas, bet tas notiek pamazām, citādi cilvēks nespēj dzīvot bez savām vērtību pārmaiņām.Vērtību pasaule satur cilvēku kopā priekš sevis un citiem. Manuprāt, literatūrā ikviens ar laiku izvēlas sev dvēselei tuvas tēmas un atrod atbildes uz visiem būtiskākajiem dzīves vai nākotnes jautājumiem.Taču, literatūra ir dažāda, manā uzskatā, viss, ko cilvēka smadzenes var panest un izlasīt ir sava veida literatūra. Atzīta vai neatzīta literatūra to svarīgā vērtība ir cits jautājums, tikpat labi eksistē kulti, kuru vērtības daudzi neatzīst bet maza kopiena atzīst. Tāpat ir ar lasāmvielu jeb literatūru un tās pieprasītajām vērtībām. Protams, es varētu te tagad aprakstīt cik ļoti man patīk konkrēti latviešu rakstnieku literatūras darbi, kuri lielākoties ir ar mīļo «es mīlu savu zemi vērtību » kā es to redzēju visās tieši šī virsraksta domrakstiem, kas bija internetā doti no skolotājiem. Taču… Kādēļ ļauties bara instinktam un runāt par vērtībām, kuras visi grib dzirdēt lai sev paglaimotu? Izlasot kādu patiesi labu grāmatu, cilvēks uzskata, ka ir kļuvis pieredzē bagātāks. Izvēloties labu literatūru, lasītājs vienlaicīgi izvēlas iespēju, kā veidot savu personību un izpratni par vērtībām. Grāmatās vienmēr tiek piespēlētas dažāda veida atbildes uz vienu un to pašu jautājumu, kurš ir radies kādā sirds nostūrī, taču reti to atbildes pausto ideju kāds realizēs savā dzīvē, jo patiesajā dzīvē rodas tikai situācijas, kad jāstāv izvēles priekšā starp vienkāršākajiem un tajā pašā laikā grūtākajiem vārdiem „jā” vai „nē”. Reti kad cilvēks var izvēlēties vidējo ceļu, kas ir ar laimīgām beigām, ko vienmēr māca vietējie literatūras šedevru darbi. Cilvēkam ar sevi jāsadzīvo viss atlikušais mūžs, tāpēc smieklīgi, ka visbiežāk tieši cilvēks ir tas, kas pats sevi ierobežo, ieliekot būrī sevi un vērtību idejas, kuras pats nekad neņems vērā bet bezjēdzīgi sapņos par to īstenošanu.
