Baroka glezniecības stila elementi parādījās jau renesanses laikā. Renesanses laikā. Tās lielmeistari-Mikelandželo un Karavadžo izstrādāja galvenos baroka gleznieciskos izteiksmes līdzekļus: perspektīviskos ķermeņu rakursus, stipras gaismēnas efektus, raisīto asimetrisko kompozīciju, formu pārmērību un kustību attieksmi. Tomēr baroka glezniecība neizauga tikai no renesanses. 16. gs. Otrajā pusē, kad jau bija miruši lielie renesanses pārstāvji iestājās pagurums, atkārtošanās un epigonu manierisms. Tikai gs. beigu otrajā pusē Baloņā triju Karači vadībā sāka atjaunoties ar dabas un klasiskās mākslas stadijas Manierismā pagrimušā sienu atjaunošanā, sevišķi nopelni Annibalam Karači. Tomēr daudz lielāka loma piekrita Mikelandželo un Karavadžo. Kavaradžo glezna „Zīlniece” sk. Attēlā.
Karavadžo galīgi sarāva saites nevien ar valdošo manierismu, bet arī ar renesanses tradīciju, uzstājās ar jaunu naturālismu, atmetot renesanses idealizētās formas. Stipra gaismēna, asi kaisli efekti, giagonāla, uz dziļuma dimensiju virzītā kompozīcija raksturoja Karavadžo. Viņa nopelni baroka glezniecības stila izstrādāšanā Itālijā bija ārkārtīgi lieli.…
