Grafīts
Grafīta atradnes ir Altajā, Austrumsibīrijā, Ukrainā, Meksikā, Kalifornijā, Viduseiropā, Madagaskarā, Šrilankā, Dienvidkorejā.
Tumšpelēka, kristāliska viela ar metālisku spīdumu.
Blīvums: 2,1...2,26 g/cm3.
Deg tikai tīrā skābeklī.
Slāņaina sešstūraina struktūra.
Oglekļa atomu sešlocekļu gredzenu slāņi ir vājāk saistīti viens ar otru. Tāpēc grafīts ir mīksts un skaldās pelēkos zvīņveida slāņos. Tie līp pie papīra, tāpēc grafītu lieto zīmuļu izgatavošanai.
Grafītam piemīt augsta elektrovadītspēja.
No tā ražo elektrodus. Izmanto ziežvielu, ugunsizturīgu materiālu un krāsvielu ražošanai, kā arī par - neitronu palēninātāju kodoltehnikā.
Dimanti
Dimanti dabā sastopami reti.
Atrodami sanesuma iežos Jakutijā, Dienvidāfrikā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Indijā. Ļoti liels dimanta tīrradnis "Kullināns" atrasts Dienvidāfrikā 1905. gadā, tā masa - 3106 karāti (621,2 g).
Briljanti - īpaši slīpēti dimanti, kas tiek izmantoti juvelierizstrādājumu izgatavošanai.
Dimants ir bezkrāsaina, caurspīdīga, kristāliska viela, kas stipri lauž gaismas starus.
Nereti tas ir zilgans, iedzeltens, sārts, tumšpelēks, pat melns.
Ja dimantu sakarsē līdz 850 °C temperatūrai, skābekļa atmosfērā tas sadeg. …
