Šķiet, ka nopietni par mīlestību aizdomājos vēlīnas ziemas pēcpusdienā. No ārpuses necilā mājā ar siltu smaidu mani sveica Andis un Guna. Egļu matos vainagā mirdzēja četras svecītes. Savādi strāvojošs miers pildīja telpu. Laikam jau tā bija mīlestība. Apbrīnas vērtas, dziļas un patiesas jūtas. Virmoja prieks. Dziedādami dziesmu ar mīlestību, viņi pateicībā lūkojās viens otrā kā Dieva dāvanā. Viņu acīs iemirdzējās kristāli, taču manās sariesās asaras...…
