Viens no svarīgākajiem statistikas uzdevumiem ir prognozēšana. Ekonomistu lielāku interesi izraisa tādu lielumu vērtību prognoze, kuri mainās laikā: firmas preces pieprasījuma apjoms kādā nākoša gada mēnesī, darba ražīgums noteiktā nedēļas dienā utt. Lai pētītu šādus no laika atkarīgus lielumus, lieto laika rindu metodi.
Laikrinda.
Par laika jeb dinamisko rindu sauc pētāmā lieluma novēroto vērtību virkni, kuras vērtības iegūst dažādos laika momentos (hronoloģiskā secībā). Laika rindu veido divi elementi: laika norādes un līmeņi. Laika norādes var būt laika periodi (dienas, mēneši, gadi, piecgades utt.) vai laika momenti (mēnešu, gadu utt. pirmās vai pēdējās dienas). Rindu līmeņi izsaka pētāmā objekta vai parādības lielumu norādītajos laika periodos vai momentos.
Laika rindas sakārto tabulās. Vienkāršākajā gadījuma tabulai ir divas ailes (vai divas rindas): vienā ieraksta laika norādes, otrā – līmeņus.
Intervālu laika rindas līmeņi izsaka parādības darbību vai rezultātus norādītajos laika periodos. Laika norādes ir laika periodi. Momentu laika rindas līmeņi raksturo parādību norādītajos laika momentos. Laika norādes tā tad ir momenti.
Atkarībā no tā, kādi lielumi ir laika rindas līmeņi izšķir absolūto lielumu, relatīvo lielumu un vidējo lielumu laika rindas. …
