Ir trīs vēlēšanu sistēmas veidi – proporcionālā vēlēšanu sistēma, vienmandāta apgabala vēlēšanu sistēma un jauktā vēlēšanu sistēma.
Proporcionālās vēlēšanu sistēmā deputāti vietas parlamentā iegūst atbilstoši balsu skaitam, ir barjera, kuru jāpārvar, lai saraksts tiktu parlamentā. Šai vēlēšanu iekārtai divas galvenās priekšrocības - vēlēšanu rezultāti diezgan precīzi atspoguļo vēlētāju gribu visas valsts mērogā, un otrkārt, arī samērā mazām partijām ir cerība iekļūt parlamentā un piedalīties valsts politikas veidošanā. Proporcionālās sistēmas trūkums ir tas, ka vēlētājam ir jābalso par visu partijas piedāvāto kandidātu sarakstu, lai gan visbiežāk vēlētājam ir pazīstami tikai dažu deputātu vārdi. Vēl proporcionālās sistēmas trūkums ir tas, ka parlamentā parasti iekļūst daudzas partijas, kas nozīmē, ka valdības veidošanai būs nepieciešama vairāku partiju koalīcija, kas parasti nozīmē trauslu un nestabilu valdību un biežas valdību maiņas. Proporcionālā vēlēšanu sistēma Latvijā pastāv, kopš neatkarības atjaunošanas. Latvijā partijām jāpārvar 5 procentu slieksnis, bet pēdējās Saeimas vēlēšanās to spēja seši saraksti, un 1996.g. vēlēšanās pat veseli deviņi saraksti. Līdz ar to varam secināt, ka lielam partiju skaitam ir iespēja tikt pie valsts pārvaldes, kas, protams, nav labi, jo veidojas nestabila valdība.
…
