Jautājumi tiesību teorijā, valsts un starptautiskajās tiesībās.
1. Tiesību jēdziens un sistēma
Tiesības ir sociālās normas veids. Vēsturiski tiesības ir dažādi definētas: 1)romiešu jurists Ulpiāns tiesības definēja kā labā un taisnīguma mākslu 2)Kants- „tiesības ir visu to noteikumu kopums, kas viena cilvēka patvaļu savieno ar otra patvaļu uz vispārīgā brīvības likuma pamata” 3)Roberts Horns- „tiesības ir valsts garantēto vispārīgo normu kopums cilvēku kopdzīves taisnīgai regulēšanai un starp cilvēkiem radušos konfliktu risināšanai ar nolēmumu palīdzību” 4) V.Nersesjancs- „tiesības ir brīvības esamības forma” 5)LU pasniedzēju kombinēta def.- „tiesība ir visiem saistoša uzvedības normu sistēma, kas izteikta likumos un citos tiesību avotos, kas regulē sabiedrības un indivīda savstarpējās attiecības un ir tiesiskas vai prettiesiskas darbības novērtēšanas obligāts kritērijs, kas balstās uz brīvības, taisnības un vienlīdzības principiem. Tiesību būtību var izprast 3 veidos: 1)tiesības subjektīvā nozīmē- konkrētas personas ar likumiem noteiktās iespējas un brīvības pretstatā pienākumiem(tiesības uz atpūtu, izglītību,utt) 2)tiesības objektīvā nozīmē- nosaka indivīda brīvības robežas līdz ar tā pienākumiem un atbildību pret sabiedrību(profesionālā izpratne) 3)tiesību zinātniskā izpratne- abu iepriekšējo sintēze. Sistēma- šo terminu parasti lieto, kad raksturo kādas valsts tiesības. Tiesību sistēma ir objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve vai struktūra. Tiesību sistēmā pamatšūna ir tiesību norma. Sistēma=tiesību normasinstitūts (vairāki)tiesību nozare/Normas, kas regulē līdzīgas attiecības, apvieno tiesību institūtos. Tiesību institūtus, kas regulē vienādas attiecības, apvieno tiesību nozarēs. Un tiesību sistēmas sagrupē tiesību saimēs. …
Labs palīgs ja mācies par juristu. Palīdzēs sagatavoties valsts eksāmenam, kā atī uztaisīt špikerīti.Jautājumi tiesību teorijā, valsts un starptautiskajās tiesībās. 1. Tiesību jēdziens un sistēma2. Likumi un likumpamatotie akti. To hierarhija.3. Likuma spēks laikā un telpā. 4. Varas dalīšanas teorijas veidošana un attīstība. Valsts varas leģitimitāte un legalitāte5. Latvijas Republikas tiesību sistēmas izveidošana un attīstība 20.gs 20-30.gados.6. 1937.gada Civillikums. Pieņemšanas kārtība, īpatnības un avoti. 7. Latvijas Republikas civiltiesību sistēmas attīstība pēc valsts neatkarības atjaunošanas.8. Valsts iekārtas formas un valdīšanas formas kā politiski tiesiskās kategorijas9. Latvijas Republikas tiesu sistēma10. Latvijas Republikas Satversmes tiesa un tās funkcijas.11. Latvijas Republikas 1922.gada Satversme. Tās grozīšana un papildināšana. utt.
