-
Skolotājs - sākumskolas vecuma bērna pašapziņas sekmētājs
Anketēšanas rezultāti parādīja, ka lielākā daļa skolotāju izjūt sevi kā izveidojušos personību, pārliecinātu par sevi. Taču 15% skolotāju nejūtas darbā piepildīti, trūkst pārliecības par sevi, vai ir tikai daļēja pārliecība. Tikai 46% skolotāju ir elastīgi un gatavi pieņemt citu risinājumu. Tas uzskatu ir par maz, tātad skolotāji stingri turas pie sava viedokļa un skolēniem ir maza iespēja piedāvāt savus risinājumus. Mazāk kā puse spēj uz sevi paraudzīties skolēnu acīm un tikai 14% uzskata, ka viņi spēj sevi izvērtēt no skolēnu pozīcijas. Ļoti mazs skaits (23%) skolotāju tiešām nopietni uztver skolotāja lielo lomu skolēna pašapziņas veicināšanas iespējām, kas saistītas gan ar mācībām, gan arī citām aktivitātēm, gan ar savu darba stilu. Esmu pārliecināta, ka skolā lielākā daļa skolotāju maz velta uzmanības skolēnu pašapziņas veicināšanai. Daļa par to nav aizdomājusies, bet ir arī tāda daļa, kura uzskata, ka viņš dara pareizi, uzspiežot skolēniem tikai savas prasības un noteikumus, ka stundās jābūt klusumam un nedrīkst novirzīties no tēmas, skolēniem nedod iespēju jautāt un meklēt pašiem risinājumus utt. Tas, es domāju, ir tāpēc, ka skolotāju vecums norāda, ka viņi vairāk ir šādu metožu piekritēji, bet jauno skolotāju skolā nav, kuri varbūt mēģinātu visu ievirzīt citā gultnē. Skolas direktoram arī ir nostāja, ka galvenais ir mācību process un sekmes, kur tomēr vairāk tiek izcelti sekmīgie skolēni, kuriem līdz ar to arī citās aktivitātēs pašapziņa ir lielāka. Pārējiem atliek vien pašiem cīnīties ar savām neveiksmēm un grūtībām un cerēt, ka tā nelielā skolotāju daļiņa spēs saskatīt viņā ko labu un spēs celt viņa pašapziņu.
…
Šobrīd dzīve ir kļuvusi straujāka, saspringtāka, un cilvēkam ir jāpielāgojas dzīves tempam, jāspēj pretoties apkārtējās vides negatīvajai ietekmei, lai nezaudētu savu vērtību sistēmu. Tāpēc ir ļoti būtiski apzināties savu vietu šai straujajā "dzīves skrējienā", būtiski saprast- es spēju pilnvērtīgi dzīvot šajā sabiedrībā, es spēju sabiedrībai kaut ko dot un esmu tiesīgs kaut ko saņemt sev.Tāpēc ļoti būtiska loma pašapziņas veidošanā ir tieši ģimenei, kur sākas katra cilvēka pašapziņas veidošanās iedīgļi. Ģimenes pienākums ir palīdzēt bērnam tikt galā ar dažādiem notikumiem, neveiksmēm un arī veiksmēm, pārmaiņām, stiprināt bērna ticību saviem spēkiem, veicināt viņa pašapziņas veidošanos.Taču ne mazāk nozīmīgs posms bērna dzīvē ir skolas laiks. Tad, kad bērns uzsāk skolas gaitas, tas viņam ir lielu pārmaiņu laiks.
