| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1) | Ievads | 2 |
| 2) | Cilvēktiesību jēdziens | 4 |
| 3) | Vides jēdziens | 5 |
| 4) | Vides aizsardzības principi | 6 |
| 5) | Vides aizsardzības principu analīze | 7 |
| 6) | Policijas loma veselībai drošas vides nodrošināšana un uz to cilvēka tiesību ieverošanā | 8 |
| 7) | Nobeigums | 12 |
| 8) | Izmantotā literatūra | 13 |
Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība vai dzimums. Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot verdzībā).
Filozofijā un politikā cilvēktiesību saturs ir strīdu objekts, savukārt jurisprudencē cilvēktiesības reglamentē Apvienoto Nāciju starptautiskie juridiskie dokumenti, dažādas reģionālās konvencijas, kā arī valstu nacionālā likumdošana.
Lielāko daļu cilvēktiesību var ierobežot vai pat neievērot kara apstākļos (izņemot svarīgākās cilvēktiesības — tiesības uz dzīvību un brīvību no verdzības, tiesības tikt sodītam tikai pēc tiem likumiem, kas bijuši spēkā nozieguma izdarīšanas brīdī, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai).
Reizēm cilvēktiesības iedala divās kategorijās: negatīvās cilvēktiesības ("tiesības būt brīvam no") un pozitīvās cilvēktiesības ("tiesības uz"). Tāpat arī tiek izmantots iedalījums trīs cilvēktiesību paaudzēs: pilsoniskās un politiskās tiesības, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, un visbeidzot solidaritātes tiesības. Taču, kā norādīts Vīnes deklarācijā, visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas.1…
Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Satversmes 115. pants uzliek valstij pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu. Tas ietver pienākumu, ieguldot atbilstošus līdzekļus, izdot normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, izveidot iestādes, kas uzrauga un veicina vides aizsardzību, kā arī īstenot pasākumus, kas vērsti uz vides aizsardzību. Satversmes 115. pants nosaka arī tiesības saņemt informāciju par vides stāvokli. Tādēļ valsts pienākums izveidot vides aizsardzības sistēmu ietver arī pienākumu nodrošināt informācijas par vides stāvokli esamību un sabiedrības iespēju ar šo informāciju iepazīties. Sabiedrībai ir arī tiesības piedalīties nozīmīgu ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā. 2
