-
Darba un sociālo tiesību attīstība Latvijas teritorijā no 19.gadsimta beigām līdz 20.gadsimta sākumam
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | ||
| 1. | Darba tiesības. Darba tiesību vispārīgie jautājumi | |
| 1.1. | Jēdziens, priekšmets un uzdevumi | |
| 1.2. | Daba tiesību avoti un principi | |
| 2. | Darba tiesību attīstība Latvijā | |
| 3. | Darba tiesību galvenie institūti | |
| 3.1. | Darba līgums | |
| 3.2. | Darba laiks | |
| 3.3. | Darba samaksa | |
| 5. | Sociālās tiesības. Sociālo tiesību vispārīgie jautājumi | |
| 5.1. | Jēdziens, priekšmets un uzdevumi | |
| 6. | Sociālo tiesību attīstība Latvijā | |
| 7. | Sociālo tiesību galvenie institūti | |
| 7.1. | Sociālā drošība | |
| 7.2. | Sociālā apdrošināšana | |
| 8. | Sociālo tiesību tendences un attīstības norise | |
| 9. | Secinājumi | |
| 10. | Izmantotā literatūra, normatīvie akti |
Tomēr nereti Satversmes tiesai nācies izvērtēt likumdevēja veikto izmaiņu atbilstību Satversmei sociāli atbildi Likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu noteiktā pamatprincipa, ka sociālas apdrošināšanas līdzekļi izmanto ar likumu (3. panta otrā daļa) nepildīšana valdības līmenī atzīta Koncepcijā par sociālas apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.
9. Secinājumi
Darba un sociālo tiesību attīstība Latvijas teritorijā 19.gs. beigās -20.gs. sākumā ir pamats mūsdienu tiesībām. Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Attiecīgo likumu pieņemšana un pielāgošana balstās uz iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Sociālās un darba tiesības kā valsts politikas sastāvdaļa ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās aizsardzības un labklājības nodrošināšanu iedzīvotājiem. Tā ietver programmas un pakalpojumus, ar kuriem tiek koriģēti brīvā tirgus darbības rezultāti, veicot ekonomisko pārdali un nodrošinot sociālo drošību un pamatvajadzību apmierināšanu visiem iedzīvotājiem.
…
Darba un sociālo tiesību attīstība Latvijas teritorijā 19.gs. beigās -20.gs. sākumā ir pamats mūsdienu tiesībām. Darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Attiecīgo likumu pieņemšana un pielāgošana balstās uz iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Sociālās un darba tiesības kā valsts politikas sastāvdaļa ir pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās aizsardzības un labklājības nodrošināšanu iedzīvotājiem. Tā ietver programmas un pakalpojumus, ar kuriem tiek koriģēti brīvā tirgus darbības rezultāti, veicot ekonomisko pārdali un nodrošinot sociālo drošību un pamatvajadzību apmierināšanu visiem iedzīvotājiem.
