Agrārreformai bija arī negatīvās sekmes. Pilsētu iedzīvotāju skaits samazinājās. Laukos dzīvoja aptuveni 76% no visiem valsts iedzīvotājiem. Aizsakās kooperācija lauksaimniecībā. 1929.g. Latvijā bija jau 385 lauksaimniecības biedrības. Trīsdesmitajos gados Latvijā jau bija laukstrādnieku deficīts. Kā laukstrādnieki peļņā uz citiem Latvijas novadiem devās blīvi apdzīvotās Latgales iedzīvotāji. Iztiku Latvijā pelnīja arī liels skaits Lietuvas un Polijas darba meklētāju. Lietuvieši un poļi bija 15% no laukstrādnieku kopējā skaita. Daudzi vācbaltieši zaudēja zemi. Vēlāk vācbaltu muižniecība sūdzējās Tautu Savienībā, bet saņēma atteikumu. …
