Man tā liekas, ka ar socializāciju ikdienā saskaras ik viens no cilvēkiem, mēs mācāmies viens no otra gan labu pieredzi, gan ne tik labu. “Jēdziens socializācija cēlies no latīņu vārda socialis – sabiedriskais un tiek saprasts kā cilvēces uzkrātās kultūrvēsturiskās pieredzes (zināšanu, prasmju, normu, vērtību, uzvedības stilu utt.) individuālās pārmantošanas, apguves un tālāknodošanas process un rezultāts vienlaikus tās sabiedrības specifiskajos apstākļos, kurai indivīds pieder”, (Vikmane, 2009, 15.lpp.). Galvenais, ka no katras pieredzes cilvēki mācās. Pēc manām domām pieaugušajam ir jāpalīdz bērnam socializācijas procesā – jāiedrošina, jāiepazīstina ar jauno, jāpiedāvā dažādas iespējas, jārāda piemēri, utt. Viss protams sākas ģimenē un ar laiku bērns apzinās, ka vecāki viņu mīl vai nemīl, vai viņš ir saviem vecākiem vajadzīgs nozīmīgs vai nē, tomēr bērns tāpat veido savu attieksmi.…
