KOPSAVILKUMS
Pamatojoties uz vecāku koppārstāvību bērna mantiskajās attiecībās, bāriņtiesai, lai lemtu par darbībām bērna mantas pārvaldībā, nepieciešams noskaidrot abu vecāku viedokli. Būtu nepieciešams veikt papildinājumu Civillikuma 186.panta trešās daļas pirmajā teikumā, nosakot, ka „Katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja pastāv nokavējuma risks vai ja otra vecāka viedokļa noskaidrošana konkrētās tiesiskās darbības sakarā nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ”. Ar „objektīviem iemesliem” šīs normas ietvaros saprotama bērna vecāka ilgstoša prombūtne, nevēlēšanās paust viedokli, izvairīšanās no aicinājumiem ierasties bāriņtiesā uz pārrunām un citiem.
Civillikuma Mantojuma tiesību daļas normās ietvertie noteikumi attiecībā uz adoptēto mantošanu nepamatoti ierobežo adoptēto personu mantojuma tiesības. Ņemot vērā, ka ne tikai attiecībā uz adoptēto mantošanu, bet visās tiesiskajās attiecībās kā vispārīgs noteikums darbojas Civillikuma 173.pantā ietvertais princips, ka adoptētie attiecībās ar adoptētājiem un viņu radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli, nepieciešams veikt Civillikuma grozījumus, izslēdzot visas tās Civillikuma Mantojuma tiesību daļas normas, kurās atsevišķi norādīts uz adoptēto mantošanu. Lai neradītu dažādu bāriņtiesu praksi attiecībā uz bērna pārstāvību gadījumos, kad jāpieņem lēmums par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu nepilngadīgas personas, kura atrodas audžuģimenē, vārdā, būtu nepieciešams Civillikuma 690.panta trešo teikumu papildināt ar piebildi, ka nepilngadīgo vietā gribu pieņemt mantojumu izteic „īpaši šim nolūkam iecelts aizbildnis”.
Nepieciešams Civillikuma normās par mantojuma pieņemšanu nepilngadīgā vārdā precizēt, ka tas darāms tikai ar inventāra tiesību, sastādot inventāra sarakstu, uz kā pamatojoties bāriņtiesas sniedz atļauju. Grozījumi Civillikuma 708.panta otrajā daļā, kas noteiktu šādu panta daļas redakciju – „Ar bāriņtiesas atļauju aizbildņi, aizgādņi un citi mantinieka vietnieki pieņem viņam pienākošos mantojumu arvien tikai ar inventāra tiesību, sastādot inventāra sarakstu”, norādītu, ka bāriņtiesas lēmums pieņemams, izvērtējot nepilngadīgā intereses kopsakarā ar tiesu izpildītāja sastādīto mantojuma inventāra sarakstu. Civillikuma 731.panta otrais teikums ir grozāms, aizstājot vārdus „mājas kārtībā izdarītas dalīšanas akts” ar vārdiem „mantojuma dalīšanas akts.”
…
Bāriņtiesas loma nepilngadīgo personu mantisko interešu aizsardzībā mūsdienās ir kļuvusi daudz nozīmīgāka, ņemot vērā pašreiz valstī esošo ekonomisko situāciju, kad arvien biežāk bērniem pieder manta, kas sastāv ne tikai no aktīviem, bet arī pasīviem – kreditoru prasījumiem, ieķīlātiem īpašumiem un citiem apgrūtinājumiem. Līdz ar to pieaugusi ir bāriņtiesas loma bērna mantisko interešu nodrošināšanā, jo bāriņtiesa ir tā institūcija, kas dod atļauju rīcībai ar nepilngadīgas personas mantu. Lēmumu pieņemšanā bāriņtiesām nākas saskarties ar daudziem aspektiem attiecībā uz nepilngadīgo personu mantas pārvaldību, sākot no nepilngadīgo personu pārstāvības jautājumiem, problēmjautājumiem civiltiesiskajā regulējumā par bērna mantas pārvaldību, beidzot ar administratīvā procesa ievērošanu iestādē un uzraudzības veikšanu nepilngadīgo personu mantiskajās lietās. Bāriņtiesām, savā darbībā saskaroties ar šiem jautājumiem, rodas daudz neskaidrību, kas noved pie dažādas bāriņtiesu prakses. Minētais skaidrojams ar nepietiekošo un novecojušo tiesisko regulējumu bērnu mantiskajās lietās, kā arī ar to, ka līdz šim nav apkopota Latvijas Republikas bāriņtiesu prakse lietās par bērnu mantas pārvaldību.
