-
Viduslaiku pilsētas. Amatniecība un tirdzniecība Eiropā feodālisma apstākļos. Hanzas savienība
Hanzas izaugsmi ietekmēja Vācijas ekspansija uz austrumiem. Tas nozīmē, ka Vācija paplašināja savu teritorijas un ietekmes sfēru. Proti, vācieši dibināja pilsētas, kurās nometināja izspiestos vai asimilētos vidus slāvus, kas dzīvoja Baltijas jūras dienvidu krastā. Par pirmo ostas pilsētu pie Baltijas jūras kļuva Lībeka (1143.gads). Vācu jaundibinātās pilsētas atradās tuvu vai tieši bijušajos slāvu tirdzniecības centros. Pilsētas savu statusu ieguva, tikai tad, kad nonāca vācu valdījumā. Lielu ietekmi atstāja arī, tā saucamā, komerciālā revolūcija, kas noveda pie ārzemju tirdzniecības struktūras izmaiņām. Tirgotāji apmetās pilsētās, turklāt viņu vietā kuģoja pārstāvji. Šāda situācija radīja tirdzniecības apjoma pieaugumu un naudas izmaksu ietaupījumu. Tirgus ceļi koncentrējās lielākajās pilsētās. Starp citu, Lībeka kļuva par galveno tirdzniecības ostu Baltijas jūrā. Tirgotāji, dzīvojot pilsētā, aizvien vairāk iesaistījās arī pilsētu politiskajā pārvaldē.[4.,12.-15.lpp.]
Feodālās sistēmas sabrukuma cēloņi. Feodālisms sabruka laikā no 1350. līdz 1450.gadam. To izraisīja dažādas katastrofas un apvērsumi, ko nebija iespējams apturēt. Piemēram, daudz iedzīvotāju mira no mēra. Tāpat zemākajos slāņos valdīja sociālais nemiers. Politiskā cīņa starp feodālisma aristokrātiju noveda pie tā, ka radās spēcīgas un centralizētas monarhijas gan Francijā, gan Anglijā. Neapšaubāmi, ka tika iedragāta arī baznīcu autoritāte.[2.,79.lpp.] Lielu ietekmi gan uz kapitālisma aizsākšanos, gan feodālisma sabrukumu atstāja lielie ģeogrāfiskie atklājumi. Principā var teikt, ka feodālās sistēmas noriets bija saistīts ar preču un naudas attiecību nostiprināšanos saimniecībā, kā arī bruņinieku kavalērijas nozīmes samazināšanos.[1.,6.lpp.]
…
Pilsētu veidošanās process. Feodālās pilsētas veidojās, uzplaukstot tām, kuras bija saglabājušās no Romas impērijas laikiem, kā arī vietās, kur bija izdevīgi ekonomiskie apstākļi. Tās veidojās pie pilīm, ostām. Noteicošs faktors bija arī amatniecības (vēsturiski vecākā saimniecības nozare) un tirdzniecības attīstība, kas veidoja pilsētu ekonomisko pamatu. Pilsētu veidošanās process vispirms saistījās ar Ziemeļitāliju, kur straujāk attīstījās feodālās attiecības, kā arī bija saglabājušies ekonomiskie sakari ar Austrumromas jeb Bizantijas pilsētām. Venēcija, Dženova, Neapole un citas pilsētas kļuva par tirdzniecības pilsētām. Amatniecības pilsēta bija, piemēram, Florence. Pilsētās attīstījās augļošana, kurā liela loma bija baznīcai. Augļošana veicināja lielu kapitāla uzkrāšanu, kā arī paātrināja sīko ražotāju izputēšanu. Pilsētās neapšaubāmi saasinājās šķiru cīņa, kurai bija vairākas izpausmes formas: • Pilsētu cīņa pret feodāļiem. Iemesls - pilsētām ekonomiskā, bet feodāļiem politiskā vara. • Amatnieku cīņa pret tirgotājiem. • Cunftu iekšējā cīņa, kad mācekļi un zeļļi sāka pretoties meistariem jeb darbnīcu
