Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Vēsturiskais apskats | 3 |
2. | ŠENGENAS ACQUIS | 5 |
2.1. | Šengenas informācijas sistēma (SIS) | 7 |
2.2. | Šengenas otrās paaudzes informācijas sistēma ( SIS – II) | 8 |
2.3. | Vīzu informācijas sistēma (VIS) | 9 |
2.4. | Eiropas apcietināšanas orderis | 9 |
3. | Eiropas savienība KĀ BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPA | 10 |
1. | AR SADARBĪBU TIESLIETĀS UN IEKŠLIETĀS SAISTĪTĀS EIROPAS IESTĀDES | 12 |
2. | SADARBĪBA TIESLIETĀS UN IEKŠLIETĀS AR LATVIJU | 15 |
IZMANTOTIE AVOTI | 17 |
2. SADARBĪBA TIESLIETĀS UN IEKŠLIETĀS AR LATVIJU
ES tieslietu, iekšlietu sadarbības jomai ir politiska un stratēģiska nozīme stabilitātes, drošības un demokrātijas nodrošināšanā nākotnes Eiropā. Jebkuras valsts, arī Latvijas, iestāšanās ES būtībā ir ES tiesību un pienākumu kopuma (acquis communautaire) pārņemšana, kas ir, gan ES pamatlīgumu un uz šiem līgumiem balstītās likumdošanas un Eiropas Kopienu tiesas spriedumu ieviešana, gan ES kopējo nostāju, darbību, citu dokumentu respektēšana, gan iekļaušanās ES institūciju darbā un finansiālo pienākumu izpilde. Galvenā atbildīgā institūcija tieslietu un iekšlietu sadarbības jomā ir Iekšlietu ministrija. Atbildīgās institūcijas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā un tiesu iestāžu sadarbības jomā ir Tieslietu ministrija un Ģenerālprokuratūra. Migrācijas jomā atbildība tiek dalīta ar Labklājības ministriju.
Attiecībā uz sadarbību tieslietās un iekšlietās iestāja ES nozīmē, ka kandidātvalstis:
1. pilnībā akceptē nosacījumus tieslietu un iekšlietu jomā un praktiskos pasākumus to ieviešanai saskaņā ar LES, kurš papildināt ar Amsterdamas līguma prasībām;
2. apņemas pievienoties instrumentiem, kurus izstrādājusi Eiropadome, kā arī tiem, kurus parakstījušas ES dalībvalstis vai kuri atvērti ES dalībvalstu parakstīšanai;
3. apņemas veikt administratīvus un citus pasākumus, kurus pieņēmusi Eiropadome vai ES dalībvalstis, lai nodrošinātu ciešu praktisku sadarbību starp ES dalībvalstu institūcijām un kompetentām organizācijām, kuras strādā tieslietu un iekšlietu jomā, lai efektīvi ieviestu acquis;
4. apņemas celt savu kompetento institūciju un to vadības sistēmu līmeni atbilstoši ES standartiem, lai efektīvi ieviestu acquis un, it īpaši, lai pieņemtu un veiktu pasākumus ārēju robežu kontrolei, patvēruma un imigrācijas jautājumu risināšanai, kā arī, lai novērstu un apkarotu organizēto noziedzību, terorismu un nelegālu narkotiku tirdzniecību.
…
Romas līguma par EEK dibināšanu oriģinālajā redakcijā nebija paredzēta nekāda Eiropas integrēto iestāžu sadarbība ar dalībvalstīm tieslietās un iekšlietās, nemaz nerunājot par ārējo robežu kontroles saskaņošanu. Politiski iemesli, kas noteica šādas sadarbības nodibināšanu Kopienas dalībvalstu starpā bija notikumi pārsvarā ārpus Eiropas (galvenokārt Tuvajos austrumos). Pirmkārt 20.gs. 70.gados saasinājās cīņa ar terorismu, un, otrkārt, jāmin pieaugušā narkotiku tirdzniecības problēma. Tradicionālā turēšanās pie nacionālo robežu striktas robežas pieļāva pārvietošanās brīvību krimināliem elementiem, bet būtiski apgrūtināja tiesībsargājošo iestāžu efektīvu darbu.
