Ievads
Antīkā kultūra ir sens un nozīmīgs jēdziens. Viens no antīkās kultūras galvenajiem avotiem ir Krētas un Mikēnu periods (Egejas civilizācijas).
Jau apmēram no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras Egejas jūras baseinā aizsākās svarīgu antīko kultūru pastāvēšana, svarīgāko attīstības punktu sasniedzot tikai 2. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras, plašāk attīstoties mākslai un kultūrai, rodoties teātrim, literatūrai, arhitektūrai, filozofijai un citām kultūras jomām.
Krētas un Mikēnu kultūra atstājusi nozīmīgu kultūras mantojumu, kā arī radikālu ietekmi uz vēlāko kultūras attīstību, jo no tās izaug Grieķu kultūra, kas vēlāk turpinās Romas un citās kultūrās.
Par to, ka Senās Krētas kultūra patiesi pastāvējusi, liecina tikai 20. gadsimta pirmajā pusē atrastie pierādījumi angļu arheologa Artūra Evansa vadītajā ekspedīcijā. Cilvēku dzīvi nodrošināja labie dabas apstākļi, zemes auglība, labvēlīgais klimats, kā arī izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis.
Savukārt Mikēnu kultūras atklāšanas gods pieder Heinriham Šlīmanim, kas, vadoties pēc Homēra eposa „Iliāda’’, vadīja arheoloģiskos izrakumus leģendārajā Trojas pilsētā.
Homēra laikmets tiek dēvēts arī kā „Tumšie gadsimti’’, jo no to laika posma nav palicis daudz informācijas par tā laika dzīvi. Šajā laikā grieķi piedzīvoja kultūras zemāko punktu, pagrimumu gandrīz visās dzīves jomās.
…
