-
ATA konvencijas darbības joma
ATA konvencijas darbības pamatprincipi
Līdzīgi kā TIR konvencijā arī šeit darbojas starptautiskā galvojuma princips. Katras apskatāmās konvencijas dalībvalsts muitas administrācija apstiprina ATA karnešu izdevēju un/vai galvotāju institūciju savā valstī, kam jābūt starptautiskā karnešu izsniedzēju un galvotāju tīkla asociācijas sastāvā. Starptautiskā karnešu izsniedzēju un galvotāju tīkla asociācija uzņemas atbildību nomaksāt tās valsts muitas iestādēm, kurā šādas institūcijas izveidotas, jebkurus ievešanas muitas maksājumus saistībā ar preču ievešanu ar ATA karnetēm, kuras ir izsniegušas citu valstu pilnvarotās institūcijas (līguma dalībnieces).
Kā jau teikts, katrai pilnvarotajai institūcijai (tādas katrā valstī var būt vairākas) līgumslēdzējas puses valsts muitas administrācija izsniedz atļauju. ATA konvencija paredz divus atļauju veidus. Viens attiecas uz ATA karnešu izsniegšanu tajā paša Līguma dalībvalstī, bet otrs – uz saistību uzņemšanos par tām maksājumu summām, kuras piedzen muitas iestādes atbilstoši konvencijas prasībām. Tāpēc konvencijas tekstā izšķir “izsniedzējas” un “galvotājas” institūcijas. Tomēr, praksē muitas dienesti parasti abas šis funkcijas piešķir vienai un tai pašai institūcijai. Lielākajā daļā ATA konvencijas dalībvalstu, tai skaitā Latvijā, minētās funkcijas uzņemas un tiek uzticētas nacionālajām Tirdzniecības rūpniecības kamerām.
Tāpat kā TIR sistēmā katra ATA karnete (skat. 1.attēlu) ir numurēta (tas attiecas uz visām karnetes lapām) un sastāv no dažādu krāsu lapām – izvešanas (eksporta) un atpakaļievešanas (reimporta) lapām dzeltenā krāsā, ievešanas (importa) un atpakaļizvešanas (reeksporta) lapām baltā krāsā, kā arī tranzītam paredzētajām lapām zilā krāsā. Arī šīs lapas, tāpat kā TIR sistēmā, ir noplēšamas, ar karnetē paliekošu pasakni. Karnetes darbība ir limitēta laikā, parasti to izsniedz uz izstādei vai darbībai nepieciešamo laiku, bet maksimālais termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu.
…
Tajā brīdī, kad preces fiziski šķērso kādas valsts muitas robežu (vai muitas savienības – ūnijas robežu, kā tas ir ES), atbilstoši šīs valsts likumdošanai, par precēm ir jānomaksā ievedmuitas maksājumi. Bet daudzos gadījumos preču ievešana nenotiek ar mērķi, izlaist preces brīvam apgrozījumam ievešanas valsts iekšējā tirgū, kas attaisnotu iepriekš minēto muitas maksājumu iekasēšanu.
