Visbeidzot pēdējais pārkāpuma veids ir nelikumīgi izdarītas uzņēmumu apvienošanās. Arī šajā gadījumā, līdzīgi kā tas bija ar dominējošo stāvokli, uzņēmumu apvienošanās kā tādas nav aizliegtas, tomēr pirms plānotās apvienošanās, par to ir jāpaziņo Konkurences padomei, kura lemj vai apvienošanās drīkst notikt, vai tomēr tā ir nevēlama. Gadījumā, ja apvienoties plāno lieli, Savienības mēroga uzņēmumi, ir nepieciešama Eiropas Komisijas apvienošanās atļauja. Uzņēmumu apvienošanās var tikt noraidīta, ja šī apvienošanās izraisa negatīvas sekas.
Galvenais pārkāpums no valsts puses, ko tā var veikt ir neatļauta subsidēšana. Tas nozīmē, ka līdz minimumam ir jāsamazina iespēja valstij atbalstīt kādus konkrētus uzņēmējus vai kādas konkrētas preču grupas. Subsidēšanas rezultātā prece vai pakalpojums tiek pārdots par ievērojami lētāku cenu, kas arī kropļo konkurenci, jo šī zemē cena ir „mākslīgi radīta”.
Kopumā secinu, ka ikviens no pārkāpuma veidiem lielākā vai mazākā mērā kropļo konkurenci. Tieši tādēļ uzskatu, ka ir jāveic visas iespējamās darbības gan valstu, gan Eiropas Savienības līmenī, lai novērstu jebkādus konkurences tiesību pārkāpumus.
…
