Bija Ziemassvētku vakars, bet sniegs tā arī neuzsniga. Viņš paņēma viņu aiz rokas un vaicāja, vai viņai ir Ziemassvētku vēlēšanās. Viņa paskatījās uz viņu un neko neteica, tomēr skatiens pateica visu. Viņš turpināja, ka šī esot brīnumu nakts, bet tev neesot vēlēšanās? Tobrīd viss nāca pats no sevis un viņš viņai apsolīja zvaigznes. Zvaigznes, bet tās taču tik tālu, tik nereāls solījums kā tas, ka ziemeļbrieži lido, kā spēja apstādināt laiku un apturēt mirkli. …
