-
Augļu un ogu konservi
Konservēšanas metodes
Skābēšana
Marinēšana
Konservēšana ar ķīmiskām vielām
Kaltēšana
Sasaldēšana
Konservēšana hermētiski slēgtā tarā
Skābēšanas laikā no augļos
esošajiem cukuriem, fermentu
ietekmē veidojas pienskābe,
kas tālāk iedarbojas kā konservējoša viela un kavē pūšanas baktēriju darbību. Skābējot, vienlaikus ar pienskābo rūgšanu notiek arī alkoholiskā rūgšana kas ar pienskābi un citām izejvielās esošajām skābēm veido esterus, piešķirot skābētajiem produktiem īpatnējo aromātu. Skābēšana noris pat līdz diviem mēnešiem. Skābē ābolus un bumbierus, arī ogas – brūklenes.
Marinēšanai kā konservantu izmanto etiķskābi, augļus
liek stikla tarā, pārlej ar sagatavoto marinādi,kurā ir 0,5
līdz 2% etiķskābe, sāls, cukurs, garšvielas, burkas
aizvāko un pasterizē. Šāda etiķskābes koncentrācija
ir pietiekama, lai pārtrauktu produktus bojājošo mikroorganismu
darbību, bet vienlaikus tā nav kaitīga cilvēka organismam.
Uzglabājot šādi sagatavotus produktus 0° līdz
3°C temperatūrā 1-3 mēnešu laikā tie
nogatavojas, tas ir, iegūst īpatnēju, specifisku
marinēta produkta garšu.
Marinē ķiršus un plūmes, ābolus un
bumbierus. Uzlējumam jābūt vismaz 40%
no kopējās konservu masas.
…
Vārds konservi cēlies no latīņu valodas vārda conservo - saglabāt. Jau senos laikos augļu konservēšana, tos vārot, bija visvienkāršākais veids kā sagatavot lielākus pārtikas krājumus ziemai. Izvēlētās sastāvdaļas un garšvielas sapildīja burkās ar ūdeni. Burkas aizvākoja ar vāku un gumijas riņķi, nostiprināja ar skavām un karsēja ūdenī tik ilgi, līdz viss gaiss no burkām tika izspiests. Konservēšanas mērķis ir iznīcināt kaitīgos mikroorganismus vai arī maksimāli samazināt to aktivitāti un pārtraukt fermentatīvos procesus, kas norisinās tikko novāktā produkcijā.
