Kādu dienu, kad Lāčplēsis gremdējās atmiņās Daugavas ielokā, pie viņa piepeldēja upes vārava, kurā Lāčplēsis atpazina Laimīti. Laimīte iedeva Lāčplēsim dzintara atslēdziņu. Tā pašā laikā derēja pūra lādei, kuru Daugava bija izskalojusi turpat netālu no Daugavas krācēm.
Un, kad noslēpumaini skrapstēdams vērās lādes vāks, Daugavzemes ļaužu skatam atklājās Laimas dāvātās veltes. Pūra lādē atradās sešas mazākas lādītes. Pirmā no tām ar Laimas gudru ziņu bija atstāta tukša un tajā dāvanu saņēmējam ķīlā vajadzēja likt krietnu sirdi, tad arī pārējās piecas Laimas dāvanas bija iegūstamas: pirmā no tām bija esība, otrā – gudrība, trešā – uzdrīkstēšanās; ceturtā mirdzēja kā dzintars un smaržoja kā medus – tā bija mīlestība; piektā bija saule, kas Daugavas zilajos ūdeņos plandīja kā karogs.
…
