Vēl pavisam nesen mēs bijām nepasargāti no valsts pārvaldes iestāžu patvaļas attiecībā uz lēmumu pieņemšanu visdažādākās dzīves sfērās. Mums varēja aizliegt būvēt bez īpaša paskaidrojuma, mums varēja aprēķināt nepastāvošus nodokļus, jebkura iestāde pēc sava ieskata varēja mums kaut ko aizliegt un pat piespiest izdarīt kādas darbības. Cīņu ar šādu patvaļu saka Administratīva procesa likums (28.06.2002.), kurš strikti pateica, kādus noteikumus jāievēro sastādot administratīvo aktu, un vēl vairāk tas pateica, ka zaudējumi, ko cietīs persona iestādes prettiesiska administratīva akta dēļ vai iestādes faktiskās rīcības dēļ, tiks atlīdzināti. Tas bija liels solis uz priekšu privātpersonas aizstāvēšanā no valsts pārvaldes iestāžu patvaļas, taču vajadzēja iet tālāk, jo bija pārāk vispārīgi noteikta zaudējumu atlīdzināšanas kārtība. Un šīs solis tika sperts 2005. gadā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Protams, arī šīs likums nav ideāls, taču jau tā pastāvēšana ir progress privātpersonas aizsardzībā.
„Administratīva likuma ieviešana ir būtiski uzlabojusi valsts pārvaldes darbības kvalitāti. Arvien mazāk ir tādu administratīvo aktu, kuros nav ietverts to pamatojums. Iestādes uztraucas par šā pamatojuma nepieciešamību un domā, kā pareizi pamatot savu rīcību attiecībā pret privātpersonām.” – teica Jautrīte Briede intervijā „Jurista Vārdam”, analizējot šī likuma pirmos divus darbības gadus.…
