Atzīšos Jūs manī raisījāt daudz izjūtu. Tieši kā mākslinieks, es teiktu. Tik skaisti uzgleznotu dzimteni kā Jūsu darbā “Kurzemīte” sen nebiju lasījusi. Kur gan Jūs, Ziedoņa kungs, smeļaties tik daudz pozitīvā, skaistā? Tie sarkanie dakstiņi- vai tiešām tie ir tik skaisti? Man liekas, ka tie ir pilni ar atmiņām par drūmiem laikiem, neteikšu, ka to krāsas ir morāli nolietojušās, bet vizuāli nodiluši gan. Kuram gan rūp, kas tajos slēpjas, ja āriene nav pievilcīga. Tā pat ir ar cilvēkiem, ar Latviju.
Lai gan cienu Jūsu prasmi visā sakatīt kaut ko labu, taču Jums jast, ka rozā brillēm ir jākrīt.Vai man Jums palīdzēt?
Aizbrauciet uz tiem Talsiem tagad un pajautājat pretimnācējiem, kā viņi jūtas, cik Latvija ir skaista. Varu apgalvot, ka visi būs pārāk aizņemti.Viņi nerunās tēlaini, drīzāk parādīs, kur vēži ziemo. Un ielas tik pelēcīgas, trokšņainas un gružu pilnas. …
